Search results for "Vides zinātne"
showing 10 items of 839 documents
Profesors Artūrs Mauriņš: personālais bibliogrāfiskais rādītājs
1984
Saturs: Priekšvārds. Profesors V. Langenfelds. Bioloģijas zinātņu doktors profesors LPSR nopelniem bagātais zinātnes darbinieks Artūrs Mauriņš. Profesora A. Mauriņa publicētie darbi (1948.-1984.) A. Mauriņa rediģētie darbi. Profesora A. Mauriņa vadītās disertācijas. Raksti par profesoru A. Mauriņu. Profesora A. Mauriņa darbu alfabētiskais rādītājs. Personu rādītājs.
Smaku piesārņojuma izplatība Ventspils brīvostas teritorijas apkārtnē
2019
Viens no gaisa kvalitātes rādītājiem ir tā smarža, kuras uztvere nereti ir subjektīva. Aktīvas saimnieciskās darbības rezultātā bieži tiek emitētas dažādas smakas. Bakalaura darbā “Smaku piesārņojuma izplatība Ventspils brīvostas teritorijas apkārtnē” apkopota informācija par galvenajiem smaku piesārņojuma avotiem, izplatību ietekmējošiem faktoriem, novērtēšanas metodēm, normatīviem un kontroles instrumentiem. Darba pētnieciskā daļā veikta potenciālo smaku piesārņojuma avotu identifikācija, analizējot 2016. gada valsts statistiskos pārskatus 2-Gaiss, Ventspils brīvostas teritorijā, izvērtētas galvenās potenciālās vielas. Eksperimentālā daļā veikta smaku izplatības modelēšana dažādas atmosfē…
Koksnes pelnu ietekme uz biogēno elementu saturu parastās egles Picea abies skujās
2018
Darba izstrādes laikā veikta parastās egles (picae abies) skuju biogēno elementu satura noteikšana un analizēšana pirms un pēc mēslošanas ar koksnes pelniem, kā arī augsnes un pelnu biogēno elementu satura noteikšana un analizēšana pirms mēslošanas.Pelnu mēslošanas izmēģinājumi ierīkoti 2014. gadā četrās vidēja vecuma parastās egles audzēs. Audzes pēc meža tipiem iedalāmas platlapju kūdrenī un damaksnī. Ievāktas pēdējā gada, jeb jaunākas koka skujas. Skujas ievāktas 2014., 2015. un 2018. gadā. Augsnes paraugi ņemti katrā audzē, divās vietās, ziemeļu un dienvidu virzienā noteiktos dziļumos (O horizonts, 0-10 cm, 10-20 cm, 20-40 cm un 40-80 cm), ar augsnes zondes palīdzību.Biogēnās vielas sku…
Lauksaimniecības zemes pamešanas cēloņi un sekas Ciblas un Zilupes novados
2015
Latvijā zemes lietojuma mainība ir notikusi vairākkārt, bet īpaši strauji tā norisinās laikā pēc Padomju Savienības sabrukuma. Salīdzinoši plašās teritorijās lauksaimniecības zemes netiek vairs apsaimniekotas, tādējādi tās apaug ar krūmiem un mežu. Rezultātā tiek ietekmēta tradicionālā lauku kultūrainava un augsnes auglība, tiek ietekmēta bioloģiskā daudzveidība un bieži zemes neapstrādāšana nes arī ekonomiskos zaudējumus. Pētījuma mērķis ir sniegt lauksaimniecības zemju izmantošanas vērtējumu Ciblas un Zilupes novados, noskaidrot to izmantošanas veida maiņas ietekmējošos faktorus un to ietekmi uz ainavām, un prognozēt tālākās izmaiņas nākotnē. Pētījuma rezultātā tika konstatēts, ka pierobe…
Promocijas darbs
2011
Elektroniskā versija nesatur pielikumus
Profesors Guntis Eberhards: biobibliogrāfiskais rādītājs
1996
Saturs: Priekšvārds. Profesors Guntis Eberhards / Dr.geol. Vitālijs Zelčs. Professor Guntis Eberhards. Profesora Gunta Eberharda publicētie darbi (1963.-1995.). Profesora Gunta Eberharda rediģētie darbi. Profesora Gunta Eberharda recenzētās disertācijas. Literatūra par profesoru G. Eberhardu. Profesora G. Eberharda publicēto darbu alfabētiskais rādītājs. Personu rādītājs.
Bārtas upes hidroloģiskā un hidroķīmiskā režīma ilgtermiņa un sezonālās izmaiņas
2016
Bakalaura darba tēma: “Bārtas upes hidroloģiskā un hidroķīmiskā režīma ilgtermiņa un sezonālās izmaiņas”. Bakalaura darba mērķis ir izvērtēt Bārtas upes hidroloģiskā un hidroķīmiskā režīma ilgtermiņa un sezonālās izmaiņas un to ietekmējošos faktorus. Pētījumā ir izmantotas hidroloģisko un hidroķīmisko novērojumu datu kopas no Bārta-Dūkupji novērojumu stacijas, atbilstoši no 1951.-2008.gadam un no 1978.-2008.gadam, kā arī meteoroloģisko novērojumu datu rindas no Liepājas stacijas no 1966.-2008.gadam. Monitoringu novērojumu datu apstrādē un analīzē pielietotas matemātiskās statistikas metodes. Pētījums parādīja, ka Bārtas upes hidroķīmiskais režīms ir cieši saistīts ar hidroloģiskā režīma izm…
Attīrītu un neattīrītu municipālo notekūdeņu ietekme uz Daphnia magna uzvedību
2022
Mūsdienās ar vides piesārņojumu saistītie izaicinājumi kļūst arvien nozīmīgāki. Nepietiekama notekūdeņu attīrīšana un to piesārņojums var atstāt negatīvas sekas uz vidi un apdraudēt dažādus dzīvos organismus. Bakalaura darba mērķis ir izpētīt un salīdzināt attīrītu un neattīrītu notekūdeņu ietekmi uz Daphnia magna dzīvotspēju, balstoties uz ISO ekotoksikoloģiskā testa (6341:2013) standarta metodiku. Attīrītu un neattīrītu notekūdeņu paraugi tika ievākti četru pilsētu notekūdeņu attīrīšanas iekārtās: Aizputē, Dobelē, Liepājā un Saldū. Darba pētnieciskā daļa – salīdzināt attīrītu un neattīrītu notekūdeņu ietkekmi uz Daphnia magna– tika veikta Daugavpils Universitātes aģentūras “Latvijas Hidro…
Ezera sateces baseina tipa ietekme uz dzīvsudraba saturu asaros
2018
Raita Čilipāna maģistra darbs “Ezera sateces baseina tipa ietekme uz dzīvsudraba saturu asaros”. Maģistra darba mērķis ir izvērtēt ezera sateces baseina ietekmi uz dzīvsudraba saturu asaros. Maģistra darbā tika kvantitatīvi noteikts dzīvsudraba saturs Liepājas ezera, Ķīšezera, Burtnieka un Alūksnes ezerā mītošajos asaru muskuļaudos, izmantojot atomu absorbcijas spektrometrijas metodes. Literatūras apskatā ir apkopota informācija par dzīvsudraba ietekmi uz cilvēka organismu, galvenajiem dzīvsudraba dabiskās emisijas un antropogēnās emisijas avotiem. Veikta pētījumā apskatīto ezeru aprakstu izveide, aprakstot to sateces baseinā esošos potenciālos piesārņotājus un tā struktūru. Atslēgas vārdi:…
Limbažu Dūņezera vides kvalitāte
2018
Limbažu Dūņezers atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas lieguma “Dūņezers” zonā, biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas teritorijā un tā ir arī Natura 2000 teritorija. Neskatoties uz to, ezers ir pakļauts būtiskam punktveida piesārņojuma avotam – Limbažu notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, un pēc Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 418 ir iekļauts riska ūdensobjektu sarakstā. Bakalaura darba mērķis ir veikt ezera fizikāli ķīmiskās analīzes, analizēt iepriekš veiktu monitoringu datus un literatūru, lai saprastu ezerā notiekošos procesus, kuri ietekmē biogēno elementu apriti tajā, papildus ņemot vērā emitēto notekūdeņu apjomu un raksturu.